Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1284 “Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība” nosaka atšķirīgu pieeju darbinieku apstarojuma kontrolei atkarībā no nozares. Nevienā citā nozarē B kategorijas darbinieki nav jāapgādā ar individuāliem dozimetriem, bet medicīnā tas ir jādara, tādējādi palielinot finansiālo apgrūtinājumu pakalpojuma saņēmējiem – pacientiem.
Saskaņā ar noteikumiem, ja darbs ar jonizējošā starojuma avotu notiek atbilstoši telpas plānam (piemēram, ir stacionāra rentgena iekārta), B kategorijas darbiniekus ar individuālajiem dozimetriem var neapgādāt. Tā vietā jonizējošā starojuma devu var novērtēt ar darba vietas monitoringu vai darbinieku grupas dozimetriju.
Šāda pieeja ir pieļaujama visās nozarēs, izņemot medicīnu. Tas nozīmē, ka B kategorijas darbinieks kodolreaktorā var strādāt bez individuālā dozimetra, bet zobārsts, kas veic rentgenizmeklējumu, – ne.
Medicīnas iestādes ir spiestas iegādāties vai nomāt un uzturēt individuālos dozimetrus visiem B kategorijas darbiniekiem, kaut gan no drošības viedokļa ieguvumi ir apšaubāmi. Šīs izmaksas tiek iekļautas medicīnas pakalpojumu cenā, tā liekot pacientiem maksāt par papildu kontroli, kas citās nozarēs nav obligāta.
Uzņēmuma “INLAB” darbinieki, kas ikdienā strādā gan ar medicīnā, gan citās nozarēs izmantojamajiem jonizējošā starojuma avotiem, nesaskata objektīvu pamatojumu vienas un tās pašas kategorijas darbinieku apstarojuma kontrolei izvirzīt dažādas prasības. Uzņēmums vēstulē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) ir lūdzis skaidrot šādu MK noteikumu prasību iemeslus.
VARAM, šo nevienlīdzību skaidrojot, atsaucas uz MK noteikumu Nr. 1284 anotāciju. Tajā norādīts, ka B kategorijas darbinieku apstarojuma novērtēšanas metožu izvēle nav atļauta vienīgi medicīniskajā apstarošanā strādājošajiem. Liegums skaidrots ar to, ka medicīniskās apstarošanas laikā jonizējošais starojums var ietekmēt plašāku cilvēku loku: darbiniekus, pacientus, apmeklētājus un citus medicīnas iestādē nodarbinātos.
Vienlaikus ar šo skaidrojumu liegumu pamatot nevar, jo darbinieku individuālie dozimetri nekādi nav saistīti ar jonizējošā starojuma ietekmi uz citiem cilvēkiem.
Pārsvarā darbinieki tiek apgādāti ar individuālajiem termoluminiscences dozimetriem (TLD), kas uzkrāj informāciju par konkrēta cilvēka saņemtā starojuma devu ilgākā periodā. B kategorijas darbiniekiem uzkrātā deva tiek nolasīta tikai reizi pusgadā. TLD nevar uzrādīt konkrētajā brīdī saņemto devu (šiem dozimetriem nav tam paredzēta ekrāna), tāpēc no rādījumiem nav iespējams
izdarīt ticamus secinājumus par VARAM pamatojumā minēto personu (pacientu, apmeklētāju un citu medicīnas iestādē nodarbināto) saņemto apstarojuma devu.
“No viena TLD rādījumiem var izdarīt secinājumus par vairāku līdzvērtīgos apstākļos strādājošu B kategorijas darbinieku saņemto dozu – tā ir darbinieku grupas individuālā dozimetrija. Tam vajag krietni mazāk finansiālu resursu nekā tad, ja ar TLD jānodrošina katrs B kategorijas darbinieks, bet atšķirībā no citām nozarēm medicīnā arī tas nav atļauts,” norāda radiācijas drošības un medicīnas fizikas eksperts Maksims Poļakovs.
Atšķirīgā pieeja B kategorijas darbinieku apstarojuma kontrolei medicīnā rada ietekmi uz pacientu izmaksām, saņemot medicīniskos pakalpojumus.
Pēc Padomes Direktīvas 2013/59/Euratom prasībām dalībvalstis var noteikt, ka B kategorijas darbiniekiem tiek veikti arī individuālie mērījumi (piemēram, ar TLD), tomēr tie nav obligāti, proti, Direktīva nosaka: B kategorijas darbinieku saņemamās dozas drīkst noteikt arī ar darba vietas monitoringu.
Šāda pastiprināta medicīnas darbinieku apstarojuma kontrole nav attaisnota, jo ieguldījums tajā nav samērojams ar tiem izdevumiem, kas ik gadu jāpārmaksā pacientiem, saņemot medicīniskos pakalpojumus.
Kontaktinformācija:
Maksims Poļakovs,
SIA “INLAB” laboratorijas vadītājs,
tālr. 28 645 645,
e-pasts: maksims.polakovs@inlab.lv.
